Ir bērzu meiju elpa svētku zālē
Un svinīgums tāds valda neparasts,
Jo skola jāatstāj, lai dotos tālē,
Kur savu laimes taku katram rast.
Šis brīdis vienreizējs un skaists bez gala,
Ko gribas paņemt visai dzīvei līdz,
Lai veldzes būtu gana ceļam tālam,
Lai tā kā avots cauri mūžam stīdz…
Ir skola jāatstāj un jāiet tālāk,
Kur sabangota laika upe trauc.
Nekad šo gadu mirdzums neizbālēs;
Lai kur tu būtu, pirmā skola sauks.
/O. Gailums/
*****
Un tagad, skolotāj, tu mazliet apsēdies,
Jo tava steiga aizsteigusies. Klusu
Kā circenis tikšķ vecais pulkstenis,
Un bargais skolas zvans ir nolicies uz dusu.
Ir pēkšņi šajā nemierkrastā miers,
It visas rūpju laivas uzvilktas ir malā.
Var atļaut četrdesmit minūtēm
Bez grožiem skriet. Ir svētki galu galā.
*****
Tās pēdas, kas, nemierā mītas,
Līdz skolai reiz atveda mani,
Kur saulainā septembra rītā
Man skanēja pirmie zvani.
Ik rītus uz skolu skrejot,
Ar kļavām es biju draugos,
Un šovakar, projām ejot,
Vēl ilgi atpakaļ raugos…
/O. Vācietis/
*****
No skolas sākas ceļš uz nezināmām tālēm
Un sākas domātājs, kas dzīvi veidos rīt.
Kaut gan nav pieņemts teikt par mīlestību paldies,
Mēs galvas noliecam un sakām paldies Jums.
*****
Labs vārds pie laba darba vada.
Labs darbs ir labam vārdam rada;
Un cilvēks labs, kas labu dara,
Ir saules stars no Dieva gara.
/Dzidra Rinkule Zemzare/
